Kā pareizi izvēlēties mājai kvalitatīvus logus, kuri būtu droši, izturīgi, viegli kopjami un lai pēc tam nerastos problēmas, šodien interesē daudzus mājokļu īpašniekus. „Kad logi ir jāmaina, cilvēki nonāk izvēles priekšā, kas to izdarīs un kā. Viņiem šķiet, ka uz logu rēķina var ekonomēt,” stāsta SIA REHAU tehniskais konsultants Atis Jumiķis. 

Viņš uzsver, ka logi ir vissarežģītākā norobežojošā konstrukcija, par kuru Latvijā ir maz informācijas un kas no profesionālā viedokļa tiek maz izvērtēta. Informācijai par logu tehniskajiem parametriem praktiski neviens nepievērš uzmanību. ”Labākajā gadījumā pircēji paļaujas uz to, ko piedāvā pārdevēji, ir kaut ko dzirdējuši vai ņem vērā citu ieteikumus. Apmēram 90 procentos gadījumu noteicošais ir cena, nevis ieguvums no pirkuma.”  

Jo vairāk informācijas, jo labāk

Logu izvēlē būtisks faktors, kāda ir to siltumizolācija. A.Jumiķis skaidro, ka siltumizolācijas vērtība ir grūti nosakāma vai pārbaudāma. Tas, ko stāsta pārdevējs par logu, nebūt nenozīmē, ka tā arī ir. Atšķirība var būt ļoti liela. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad, pārbaudot ievestos importa logus, deklarētās 1,1 W/m2K vērtības vietā ir 1,9. „To neviens individuāli pārbaudīt nevar, jo tas ir dārgs un laikietilpīgs process. Vieglāk to ir izdarīt, ja pasūtījums ir lielāks un tiek pieaicināti projektētāji un eksperti. Pircējam ir tikai viena iespēja – apkopot maksimāli vairāk informācijas par konkrēto logu ražotāju, par visām sastāvdaļām – logu profilu, sistēmām, stikla paketēm, furnitūru, kas tiek izmantota logam. Tad parasti atklājas konkrētā pārdevēja vai logu izgatavotāja kompetence vai nekompetence.”

Loga kalpošanas ilgums ir apmēram 30 gadi. Tikpat ilgi būtu jākalpo arī montāžai. „Šobrīd situācija ir tāda, ka logi tiek mainīti ik pēc trīs, četriem gadiem, jo mehānisms ātri sāk nestrādāt. Logi ir izvēlēti par zemāko cenu, un cilvēks nav apmierināts ar to, kā logu var atvērt un aizvērt, cauri visām šķirbām pūš vējš… Protams, ne vienmēr ir jāizvēlas visdārgākais un vislabākais. Ir tādas būves, kur tas nav nepieciešams. Vienmēr vajadzētu noteikt robežu, cik ilgam laikam ir vēlēšanās, lai logs kalpotu. Garantija no valsts puses, ka logam jākalpo divus gadus, izraisa smaidu, jo neviens taču ēku nebūvē tikai diviem gadiem.” 

Nelaiž cauri saules enerģiju   

Latvijā noteiktais siltuma aiztures vadāmības koeficients ir 1,8 W/m2K, bet Eiropā – 1,2. „Siltuma zudumi caur logu pamatā sastāv no divām daļām – tie, kas plūst caur stiklu un rāmi, bet otra daļa – ir tā saucamie neredzamie…Ja nav domāts par ventilāciju, logs tiek turēts vaļā, tad konstrukcija zaudē jēgu… „ A.Jumiķis uzsver, ka nedrīkst izvēlēties tādas stikla paketes, kas nelaiž cauri saules enerģiju. „Ja saules enerģijas caurlaidība, ko apzīmē ar koeficientu g, ir zem 50, tad to siltumu, ko mums varētu dot saule caur logu, esam spiesti kompensēt ar izmaksām par apkuri – centrālo vai malkas, jo neizmantojam to, ko devusi pati daba.”    

Bieži cilvēki logu ražotājiem jautā, kurš logs ir labāks – plastmasas, alumīnija vai koka. „Mūsu firma piedāvā plastmasas logus un Geneo logus, kurus ražo Vācijā no  kompozītmateriāla. Tā ir jauna tehnoloģija – logs veidots no plastmasas kopā ar stikla šķiedru, tam nevajag pievienot metāla armējumu. Līdz ar to tas ir siltāks, stabilāks un, protams, arī dārgāks. Tas spēj sasniegt augstu loga konstrukcijas siltumnoturību un prasa minimālu enerģijas patēriņu apkurei. Šādu siltinātā loga konstrukciju sauc par „pasīvo logu”. Šādiem logiem ir biezāks rāmis, divkārša stikla pakete un papildus siltinājuma uzlika rāmim un vērtnei. Pati komplicētākā pakāpe Geneo logu ražošanā – izmantots maksimāli daudz siltinājumu, un rezultātā tiek sasniegts „pasīvo logu” standarts. 

Vislētākais vai visdārgākais 

A.Jumiķis novērojis tendenci, ka Latvijā cilvēki izvēlas vai nu vislētākās vai visdārgākās logu konstrukcijas.” Visām jaunbūvēm, sākot no 2020.gada, vajadzētu būt „pasīvām”. „Pasīvā ēka” ir būvniecības standarts, kurš vienlaicīgi atbilst visaugstākajām enerģijas taupīšanas, komforta, pieejamu izmaksu un ekoloģiskajām prasībām. „Tas nozīmē, ka pa deviņiem gadiem mums būs jāsasniedz visaugstākais standarts. Ja „pasīvie logi” ēkām tiks izvēlēti tagad, tad tie atbildīs visām tehniskajām prasībām un kalpos ļoti ilgi, tiks ietaupīta enerģija un siltums.” 

Izvēloties logu par zemāku cenu, jāpievērš uzmanība tam, kā to pēc tam varēs notīrīt no ārpuses, kā varēs atvērt. „Protams, ir jāizvēlas optimālākais risinājums, lai logs kalpotu arī dabiskai vēdināšanai. Otra lieta – lai logu varētu notīrīt. Pamatlikums ir šāds – loga veramā daļa no neveramās daļas drīkst atrasties uz vienu pusi pusmetru un tikpat daudz uz otru pusi,” uzsver A.Jumiķis. Protams, jāņem vērā tas, ka logs, kuru var atvērt, ir ievērojami dārgāks nekā tāds, kuram vienu pusi nevar atvērt, lai telpu izvēdinātu.      

Noderīgi! 

Kas jāņem vērā, iegādājoties logus?    

* Siltumizolācija jeb siltuma caurlaidības koeficients (U);

* Saules radiācijas caurlaidības koeficients (g); 

* Skaņas izolācija;

* Gaisa caurlaidība; 

* Ventilācija;

* Furnitūra;

* Drošība;  

* Vēdināšana. 

Ina Zelča

(Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA REHAU)